...Kādā biezā, lielā un skaistā mežā dzīvoja dažādi zvēri. Dzīvoja ļoti draudzīgi un saticīgi!  Mežā visa kā bija gana. Bet tad viņus piemeklēja nelaime: mežā uz dzīvi apmetās pūķis. Apmetās un paziņoja , ka viņš te ir pats galvenais.
....Pūķis ieviesa mežā kārtību:....katru dienu pie viņa jāierodas vienam zvēram apēšanai.. Meža  norā  izkāra paziņojumu, kurš attiecīgajā dienā tiks apēsts.
...Un , lūk, pienāca kārta lācim. Viņš paraudāja, pabēdājās , bet , ko lai dara - jāiet vien ir. Lācis aizgāja pie pūķa , un tas viņu apēda.
..Pēc tam bija kārta vilkam . Viņš pagaudoja,pagaudoja, bet nebija jau kur dēties, pret spēku neko nepanāksi. Pūķis apēda arī viņu.
..Tad kādudien uz meža noru atcilpoja zaķis un pēkšņi ieraudzīja , ka viņam jādodas pie pūķa. Zaķim melns gar acīm sametās...Dūša saskrēja papēžos. Ko lai dara?...Mājās zaķene un septiņi bērniņi. , un dzīvot arī gribas.
...Zaķis nolaida ausis un gausā solī devās pie pūķa. Bet nonācis tur, sacīja: "Klausies , pūķi, vai ir iespējams, ka tu neapēd mani?"
..'''Ir iespējams", atbildēja pūķis, "izsvītroju tevi no saraksta!":)