Draugi, domu un cīņu biedri!

       Piedāvāju mūsu izcilā polītiķa – patriota E. Berklava kunga vēstuli, kas aprāda pašreizējo stāvokli Rīgā. Par Saeimā no sešām polītiskām partijām ievēlētiem deputātiem, un kas veido valdību. Šī vēstule rāda, kādus varas vīrus esam ievēlējuši: liela vai lielākā daļa, kas ieiet Saeimā, ir bijušie komūnisti vai viņu pēcteči, kam personīgās intereses ir pats galvenais. Tagad cīnās par varas krēsliem.
       Šo vēstuli saīsināju, jo viena otra lieta ir personīga, bet tas sajauktu izteikto domu. Tādēļ sūtu visu rakstīto pilnīgam Jūsu ieskatam.

Ar patiesu cieņu
V. Antiņš
Godājamais Voldemār!

       Skumjo ziņu ar Tavu vēstuli saņēmu 4.10.99. Cieņā un dziļās skumjās noliecu galvu, pieminot cienījamo tautieti Dagmāru Grīviņu-Antiņu. Nekādi vārdi jau nevar Tev palīdzēt. Jābūt stipram un sāpes jāpārcieš. Notikušais ir neaizvietojams zaudējums. Kad saņēmām sūtījumu – 4. oktobrī, mēs ar Margu klusēdami pasēdējām pie galda, aizdedzinot sveci. Domās bijām pie Tevis. Nešaubāmies, ka tika darīts viss iespējamais, lai aizgājējas dzīvību paglābtu, bet ir notikumi, kurus nespējam novērst. Paldies par foto attēliem.
       Mums, kas vēl dzīvojam šaisaulē, jāturpina darbs, ko veica aizgājēja un visi, kam dārga mūsu tauta un Tēvzeme.
       Kaut «Laikam» aizsūtīju argumentētu paziņojumu par savu izstāšanos no apvienības TB/LNNK, bet par cik no redaktores Astras Mooras sapratu, ka to «Laikā» neievietos, – tad nu īsumā paskaidrošu. Protams, ka apvienība ir lielākā no valdībā ieejošām partijām, taču valdībā ir mazākumā un realizēta tiek prettautiska politika. Tiek pilnīgi ignorētas latviešu tautas izdzīvošanas intereses, reāli ir apdraudēta latviešu tautas pastāvēšana (katru mēnesi pilsonību piešķir vairāk par 1000 sveštautiešiem (septembrī – 1682), ir jau sagatavots dokuments iesniegšanai 7. Saeimā, ka vietējās pašvaldības vēlēt varēs arī visi nepilsoņi. Valdība jau ar Krastu priekšgalā ir sankcionējusi jauno Latvijas–Krievijas robežlīgumu, bez atsauces uz 1920. gada Krievijas–Latvijas Miera līgumu, kurā robežas precīzi ir iezīmētas. Tas nozīmē, ka apvienība vairs necīnās par 1918. gada 18. novembra Latvijas atjaunošanu, tātad nevarēs runāt par okupāciju, jo Latvija sākas no 1991. gada augusta. Rīkojas arī sociālā jomā pretēji programmā paredzētajam – panākt sociālo pabalstu un pensiju palielināšanu.
       Varētu jau minēt vēl daudz citus argumentus, kas ir pretrunā ar LNNK un arī apvienības TB/LNNK pamatnostādnēm. Par to runāju vairākās apvienības domes sēdēs, arī abos kongresos, nodaļu pilnsapulcēs, taču nekas nemainījās.
       Negribēdams atbildēt par tādu rīcību – 26. augustā rakstiski paziņoju, ka no apvienības izstājos. Mani bijušie kolēģi manu izstāšanos publiski skaidro ar manu vecumu, slimībām – īsi sakot, esmu prātu «izkūkojis» vecītis, kas nespēj saprast kā patreizējā situācijā jārīkojas. J. Straume teica: «Nespēj iet laikam līdz». Palmira Lāce, ģen. sekr. vietniece: «Es esot par daudz nacionāls!», M. Grīnblats: «Man esot kreisi uzskati» u.c.
       Tagad nu jādomā, kur izeja no gandrīz jau katastrofālā stāvokļa. 184 000 cilvēku parakstīja prasību rīkot tautas nobalsošanu, lai atceltu drausmīgo lēmumu par pensijām.
       Tiek slēgtas mazās skoliņas pagastos, jo esot dārgi uzturēt.
       Domāsim ko darīt.

Eduards Berklavs

Avots: http://home.parks.lv/latvietis/01_janvaris/lapa3.htm