Ilgu dzejolis.

Ilgas nomāc manu prātu,
kaut es tevi satikt spētu.
Manā sirdī kā ar rēgu,
Iemetusies tu par sērgu.
Naktīs svīstu es kā cūka.
''Kur tu esi, mana kūka?''
Kaut ar sirdi manu lauzi,
ieturam mēs mazu pauzi.
Ilgojos pēc tavas švammes,
kaut nemaz ar nav tev gaumes.
Saki man, ko jūti tu?
Kaut patiesību sāpīgu.
Mīli tu vai nīsti,
ilgojies un pušu plīsti?
Raksti man, ak mīļā jel!
Tu kā bite mani dzel.
Rokās tavās dzimst cerībā,
Lai tā mums ir svētība.
Ceru es ka šogad mēs
Mīla mūsu uzziedēs
Un zinās to ik katrs zieds,
un kulusībā pie sevis smies.
Mēs dejā vērpsim soļus savus
uzlūgsim mēs radus tavus.
Kūmās iesim vai pat skriesim
Pļavām pāri mēs ar diesim
Un svētiba pār mums tad nāks
Un zvani skanēt sāks
Un gredzeni mūs beidzot glābs
Un....aizvērsim durvis aiz sevis ciet
Un kopā beidzot sāksim smiet
Un medū slīksim Ēģiptē
Tas nekas ka bombardē
Es gribu kaut ar vienu aci
Piramīdā būt ar glanci
Kad mēnes ausīs.....
Manās acīs ieskatīsies tu
Es tevi maigi skūpstītu
Un lēnām roka mana slīdēs
Tur kur gaisma neiespīdēs
Un klusi klusi čuksti tavi
Liek noprast man ka tev ir labi
''Es GRIBU tevi šonakt 'mīļa'
Izgaršot un baudīt
Nopaijāt un glaudīt
Izlaizīt un spļaudīt
Izdrātēt un ........
Buduārā zvaigžņotā
guļ kaila mana mīļotā
Vaid tā balsī aizžņaugtā
''Panēm mani vēl reiz TĀ!!!!!''
Priekš tevis man nakas nav gŗuti
Sāku laizīt tavu krūti
Kŗušu zirnīts ciets vai jūti?
Prieks ka baudu tādu gūsti!
Aizelšos- man pārskrien tirpas,
Enerģija kā no ripas
Mēs viena otru lutinam
un vēlēšanās piepildam.
un arvien vairāk iekarstam
pat viena otru iekaustam
No baudas tu kā traka ķērc
es pretī kliedzu ''ko tu brēc''
Kad saprotu ka ir par strauju
Es lampas vadu rautin rauju
Ar to pie gultas tevi sienu
Un apleju ar siltu pienu
Vēl nakts nav pusē kad tu jūti
''Ar šito kuci man būs gŗuti''
Tev kājas sasietas pie ausīm
Tev pilnu ežu bumbām krausim
Tā ka grūti elpot būs
Portje tad tavu ežu skūs
Pat banāns kas stāv augļu traukā
Pazūd tevī takā maukā
Un tā kā kefīrs ārā līst
Man šķiet ka tava eža svīst
kā dieviete tu man priekšā
es bāžu visu tevī iekšā
Pat Kleopatras māla vāze,
tev ir lielākā ekstāze.
Atraisu es tevi vaļā,
jo tu bļauj tik balsī skaļā.
Asarainām acīm skatos,
kā tu ķeries manos matos.
Lomas mainās un tu sāc,
visu tagd manī bāz!!!
Ko tu dari es tev sku,
kas par traku, tas par traku...
''Nebāz manī manu maku.''
Rīta gaismai logā austot,
aizm viena otru kaustot.
Atkal čukstū:''Mīlu tevi!''
Kaut nicinu, par to, es sevi.

Nikola Brauna