Arī šajā dzejā izskan tā pati doma,ko es šeit jau vairākkārt esmu izteicis - sirdsapziņas esamība,darbība ir neapgāžams pierādījums,ka mūs visus, arī dabu dzīvo,nedzīvo, vieno kaut kas kopējs un ,vēršoties ar kādu nodarījumu pret kautko,mēs būtībā vēršamies pret sevi un dabīgi, ka to izjūtam kā sirsapziņas pārmetumus.