nav ko liegties
un taisnoties – ko tur
tas tālums
tas tālums
mūs abus tagad nobur
mēs apmaināmies zīmēm
kā kodu norunātu
tas vilinājums
tas mājiens
nav aptverams ar prātu
mēs pakāpjamies atpakaļ
lai redzētu pa īstam
cik tuvāk būt
cik tuvums
mums patiesībā bīstams
mēs sadodamies dejai
ar vārdu pieskārieniem
tam maigumam
tai dzejai -
tas tālums priekš mums vieniem
nav ko liegties
un taisnoties – ko tur
tas tālums
tas tālums
mūs abus kopā notur
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
lietus l. 8. apr 2011. 02:51dvéseles jút cik tuvu bút
Dzēsts profils
7. apr 2011. 10:42...var tuvumā -
būt tālu , tālumā ...
un var tālumā -
būt tuvu, tuvu klāt ...
var tuvums -
šķīrējs būt ,
nav dvēseļu tuvumam
šķērslis - attālums ...
/esIlga/
Dzēsts profils
7. apr 2011. 09:11Skaisti !
Par tālumu parasti domā kā par šķīrēju tiesnesi vai kā savedinātāju.
Tā tas varētu būt un bieži arī ir , bet es zinu ko citu - tālums var izrādīties kā balanss ,
kā mūza, kā atbalss , kā stiprinātājs .... ..... .... Reizēm tas ir varavīksnes tilts no pagātnes uz tagadni. Brīnišķīgs dzīves kopsavilkums !
Vilks V. 7. apr 2011. 08:56Lasot ienāca galvā šādas rindas!
Vai būsim mēs kopā
Tikai laiks to zinās.
Vai tuvums mūs vienos,
Vai sadedzinās...
(ViVi )
Dzēsts profils
7. apr 2011. 08:46Tālums gan tuvina,gan šķir,tas atkarīgs no cilvēka...
Dzēsts profils
7. apr 2011. 08:15Tāluma nobūrums, vilinājums, aicinājums... "mēs sadodamies dejai ar vārdu pieskārieniem" - skaisti!!!
Dzēsts profils
7. apr 2011. 08:13tālums tikai šķir..