«Latvietis Latvijā» 23. numurā publicēja L. Inkina rakstu par kapteiņa O. Vīcupa «Melno grāmatu». Šo grāmatu lasīju agrā jaunībā. To iedeva mans klases audzinātājs Jēkabs Ulpe. Liekas, bija četras ne visai biezas grāmatiņas. Pēdējās bija tiesas pavēstes u.c. dokumentu kopijas, jo vairāki grāmatā minētie autoru bija sūdzējuši tiesā. No visām grāmatās minētām atceros četras. Viens bija iekšlietu ministrs Laimiņš. Ko viņš bija darījis, neatceros. Liekas, visiem bija sadarbība ar sarkano mēri. Pulkvežleitnantam Ceplītim, armijas zirgu sporta vadītājam, arī neatceros apvainojumus, toties toreizējam Saeimas komandantam kapteinim Lielbiksim bija smags noziegums. Komunistu varas laikā viņš Jelgavā bijis tribunāla priekšsēdētājs un parakstījis aicinājumu: «Patronas nežēlot! Raut galvas baltajiem neliešiem!»
       Grāmatā bija publicēts grupas attēls – Padomju Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma slēgšanas laikā. Vienam vīram bija pievilkts krustiņš un zem attēla pateikts, ka tas esot Lobe. Vēlāk lasīju arī kādu grāmatiņu, kurā pats Lobe rakstīja, kā viņš ar savu pulku kuģī no Vladivostokas pārbraucis Latvijā. Ap 1936. gadu Lobe pulkvežleitnanta pakāpē bijis mācību spēks rezerves leitnantu kursos kara skolā. Kad 1934./35. g. biju virsnieka vietnieka kursos, tad Lobes tur nebija.
       Otrā pasaules kara laikā Lobe komandēja vienu leģiona pulkiem, bijis leģionāru iemīļots komandieris. Pēc kara dzīvoja Zviedrijā un tur arī nomira. Komunisti neatlaidīgi prasīja viņa izdošanu, bet zviedri šoreiz neklausīja.
       P.S. Melnās grāmatas autoru čeka nobendēja.

J. Freimanis
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/28_decembris/lapa7.htm