....Un viss ,ko mīlēji ,ko karsti nīdi ,
Tik tukšs un vienaldzīgs
Tev kļūst to brīdi ,
Kad dekorējums krīt ......
Tu sakod zobus .....
Krūtīs iesmeldz sīvi .
Bet tad -tu pasmejies
Un rezignēti noskaties
Uz dzīvi .
Jo -sāpju nav ......
Ir tikai riebums tāds .
Cik viss tas ideālais tomēr
Tukšs un novazāts !
            (M. Ķempe.)