Neiebraucot dziļāk Sonjas un  Aleksandra domuapmaiņā,
                            patika, ļoti
Laikam tāpēc, ka pirmās asociācijas, izlasot dzejoli, bija ar pašas izdzīvoto....

Paldies.

...tas gan.....

Ir ļoti grūti, un vai vispār vajag- analizēt tik personīgu un intīmu izpausmi kā - dzeja? Lai gan- mēs jau to šeit darām.... manuprāt , ka ir vienalga , kurs tās speles _ ļaut, neļaut- spēlē, vīrietis vai sieviete0- vienalga īsti labi tas nav.

Jā,Sandijas dzejolis vai viedoklis manos skatījumos neiekļaujas - parametros vai prasībās....,bet šeit ir arī viens bet....vai tas ir vīrietis vai sieviete....Vīrietim šajā gadījumā ir vienkāršāk...

Vai nu gluzi pareizi - nezinu gan, katram jau būs cits viedoklis, tāpat- katrs no mums vienu un to pašu domu var ietērpt citos vārdos, bet nu- šādas pārdomas raisījās, lasot Sandijas dzeju.

Sonja,pareizi Tu domā!!!

Aleksandr, es laikam nemācēju tā skaidri formulēt savu viedokli- vienalga kāds ir otrs cilvēks- mēs nevaram viņam kaut ko ļaut vai neļaut, vismazāk jau šajā - emociju lauciņā. Mēs varam pieņemt vai atraidīt kādas mīlestības izpausmes- uzmanības izrādīsanu, smaidu, skūpstu, dāvanas, vēlmi kopīgi pavadīt laiku vai darboties, bet------ nevienam nevar ļaut vai neļaut kaut ko just- t.i.- mīlēt. Cilvēks mīl otru tādēļ, ka vēlas to darīt, jūt šīs emocijas, nevis tad, kad otras ļauj viņam to darīt. Nu neticu, ka Tu nemīlētu kādu tikai tādēļ, ka cilvēks pateiktu- es neļauju Tev mani milēt...

Sonja, ja cilvēks ir nepatīkams,tur viss ir izslēdzams,bet es pasvītroju, ja esi patīkams,pat ne patīkams,bet gan VĒLAMS, jo patīkams viņš var būt,bet sirdij viņš nav vēlams - neguļ sirdij klāt...

Aleksandr, pat tad, ja cilveks būs netīkams- kā Tu ļausi vai neļausi sevi mīlēt? Viņš mīlēs un viss, bez kādām ļaušanām. Var darīt viņam zināmu- mums nekas nesanaks kopīgs, jo neesi man patīkams, bet ļaut vai neļaut sevi milēt- tas nav neviena varā.

Sonja,ļauju tad,kad viņš man tīkams.....

Viss jau būtu jauki, skaisti un mīļi- izņemot to daļu- es ļāvu kādam mani mīlēt... Kā to var dabūt gatavu- nevaru pat iedomāties- kā ir , kad tev atļauj, ļauj, vai otrādi- neatļauj , neļauj mīlēt? Var mīlēt viens otru- esot kopā, abpusēji, var mīlēt savās domās- nu ne vienmēr dzīvē ir tā, ka mīloši cilvēki var būt kopā , bet kā var kādam ļaut sevi mīlēt? Tas jau tad ir tāds spēles variants- redz, cik es nozīmīga- es kaut ko otram ļauju vai neļauju... Un kur tad tur mīlestība?

tie spārni
ko kādam tu atdevi
tie nebija mazlietoti
tu lidojot
visu atdevi
lai lidotu atkal
tik ļoti

Mīlestībai nekad nav par vēlu .

tik īsti un patiesi. tikai labāk es dzīvoju, es mīlu , es lidoju....

Patiesi...

SLIKTI DZIVOT PAGATNE,JADZIVO TAGAD UN JAMIL TAGAD,DZIVE IR VIENA UN JAUNIBA TA ATRI AIZSKRIEN,BAUDI JAUNIBU TAGAD,VECUMDIENAS NEBUSI NEVIENAM VAJADZIGA ,KA VIENIGI BERNIEM

skaisti,patiesi vārdi un to novērtēs kas paši ir sajutuši šos tauriņus laimes pļavā.
paldies Sandija!     

MĪLESTĪBA & dusmas= dzīve

Retais,Juri Ls,saprot to...Jābūt labam psihologam,ar stipriem nervu audiem....

tas cilveks kurs prot milet un dot otram milu TAS IR LAIMIGS CILVEKS.