no Zemes tālāk
lido mēness klusi
kā tava seja bālā
starot nogurusi
vadot to godam
rej kaimiņu suns
zaudējot rodam
čukst malduguns
pastiepju roku
plaukstā auksts stars
tumsā met loku
gājputnu bars
kliedzieni žēli
kur mesties taujā
zinu par vēlu
man tavās skaujās
atgriezties atpakaļ
putni var vienīgi
noskatos nopakaļ
kā aizej tu cienīgi
no manis tālāk
tu aizlido klusi
kad rītausma bālā
dienu dāvājusi
/tālais Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
3. apr 2011. 10:01
Dzēsts profils
3. apr 2011. 09:59
Laima L. 2. apr 2011. 23:32Briesmigas skumjas te dvess...........
Ir tak pavasaris un laiks atgriezties.............
Vilks V. 2. apr 2011. 23:31Skaists dzejolis!
slikts c. 2. apr 2011. 22:09Veselīgs humors man patīk.
Dzēsts profils
2. apr 2011. 22:07lai arī vakar par jūtām nejokojos, šdn ļoti ceru neizpelnīties nosodījumu