Man gribētos vējiem līdzi skriet
Un bērzu galotnēs plīvot,
Man gribētos skatīt,kā makoņi zied,
Tā sveicinot dzīvi šo sīvo.
Man gribētos pagātni noglāstīt,
Man gribētos nakotnē dzīvot,
Man gribētos-piedod!-tev pasacīt
Un vainot vien likteni sīvo.
Man gribētos čukstēt,man gribētos kliegt,
Lai spējam mēs nedienu gainīt,
Man gribētos galvu uz leju liekt
Un lūgties,kaut vēlu ko mainīt.
Man gribētos mūžību noskūpstīt,
Kad mākoņus rokām skaru,
Man gribētos vārdus pasacīt,
Lai kādu sasildīt varu.
/Andris Priedītis./
Dzīvot -nekādā gadījumā nenozīmē gaidīt!Dzīve ir rīcība!

Mēs katrs dzīvojam pirmo un pēdējo reizi un ik mirklis,ko piedzīvojam ir unikāls.

Dzīvojam kad rīkojamies un daram ,bet gaidīt izdevīgu brīdi var visu dzīvi un neko arī nesagaidīt !!!

Tā jau var sēdēt un gaidīt līdz sirmiem matiem... Manuprat- labak būtu to katru dzīves mirkli padarūīt par piemērotu kaut kam un darīt, nevis gaidīt , sazin ko.

dzivot -baudit dzivi ko ta dod

dzīvot nozīmē baudīt dienu tā ka tā būtu pēdējā tavā mūžā!