Mums nav saprotama pašreizējās Saeimas deputātu nostāja, iesniedzot projektu likvidēt 16. martu (Leģiona atceres dienu), vēlme apvienot ar Lāčplēša dienu – 11. novembri.
       Mūsuprāt, nevar sabāzt vienā maisā gan Pirmā pasaules kaŗa cīnītāju atceres dienu, 11. novembri, ar Otrā pasaules kaŗa – Leģiona atceres dienu, 16. martu. Acīmredzot daudzi Saeimas deputāti vēl nesaprot to, ka leģionāru kaujas nedrīkst jaukt kopā ar cīņu pret Bermontu. Ar to viņi tikai parāda savu Latvijas vēstures nezināšanu.
       Genocīda polītiku pret latviešu tautu realizēja abas okupācijas varas, iesaistīdama savās armijās latviešu karavīrus. Bet vislielāko dramatismu latviešu tautas traģēdija sasniedza Kurzemē 1944. gada Ziemsvētkos, kad latvieti spieda nogalināt latvieti abās frontes pusēs. Tāpēc ir pat noziedzīgi atcelt latviešu karavīru atceres dienu – 16. martu. Nav taču pieņemts, piemēram, dzimšanas dienu pārcelt uz kādu citu datumu. Arī leģiona dzimšanas – atceres diena jāsvin īstajā dienā, nevis tad, kad daži Saeimas deputāti, īpaši bijušie PSKP biedri, to iedomājas. Šāda deputātu rīcība izskaidrojama ar kārtējo pielabināšanos bijušajiem okupantiem, kas joprojām latviešus apsaukā par fašistiem.
       Leģionāri ir vīri cienījamos gados, un maz viņu ir palicis. Tāpēc šos vīrus, kas drosmīgi cīnījušies Otrajā pasaules karā, vajag atbalstīt, nevis novērsties no viņiem. Leģionāri ir Latvijas varoņi.
       Lai 16. marts paliek par tradicionālo Leģiona atceres dienu!
       Vēstule apspriesta NDV un LNKB Ceraukstes nodaļas kopējā sapulcē 1999. gada 24. oktobrī.

P. Vīgants, NDV Ceraukstes nodaļas priekšsēdētājs
Zomerovskis, LNKB Ceraukstes nodaļas priekšsēdētājs
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/27_decembris/lapa7.htm