Grāmata «Baigais gads» ir patiess dokumentāls pierādījums ar fotografijām par krievu komūnistisko okupantu briesmu darbiem Latvijā pirmās okupācijas laikā (1940./41.g.).
       Uzskatām, ka šai grāmatai jābūt iekļautai skolu mācību programmā, jo pret mūsu tautu izdarītos okupantu noziegumus nedrīkst aizmirst. Grāmatu vajadzētu izplatīt visos starptautiskos saietos, kur ir runa par cilvēktiesībām, jo jāpanāk, lai notiktu «Nirnberga –2», kas tiesātu krievu komūnistiskā genocīda organizētājus un izpildītājus.
       Esam pārliecināti, ka grāmata «Baigais gads» ir jānodod no paaudzes uz paaudzi. Tas nepieciešams tāpēc, lai mēs un citas tautas to vairs nepiedzīvotu. Neaizmirsīsim, ka tautai, kas aizmirst vai noliedz savu pagātni, nav nākotnes. Daļa Krievijas tagadējo polītiķu ir pārņēmuši bijušās PSRS vadoņu šovinistiski imperisko nostāju. Apmelot mūsu valsti un draudēt tai ar intervenci viņiem skaitās labais tonis. Viņi dara visu, lai tikai iznīcinātu pagātnes liecības, bet grāmata «Baigais gads» ir ļoti bargs liecinieks. Šajā krusta kaŗā pret apsūdzības pierādījumiem Krievija cenšas iesaistīt viegli ietekmējamos Latvijas polītiķus un tautā labi pazīstamos vietējos kolaboracionistus. Ar nožēlu jākonstatē, ka grāmatas nosodīšanā piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs. Par to gan nebūtu jābrīnās, ka viņš ar savu Krievijas kolēģi atrodās vienos ierakumos: ilggadējais ārlietu ministrs ar latvisku pašlepnumu un patriotismu nekad nav izcēlies.
       Mūsuprāt, jebkuŗš Latvijas pilsonis, kam ir kaut nedaudz pašcieņas un lepnuma par savu valsti, noraidīs nepamatotos citu valstu demagogu un vietējos mankurtu nosodījumus par minēto grāmatu.
       Ir jābrīnās, ka vēsturnieki A. Ezergailis, I. Kreituse un citi, kas negātīvi izteicās par grāmatu «Baigais gads», nesaprot, ka sakāpinātais antisemītisms bija autoru nodeva vācu okupācijas iestāžu priekšā. Tādi toreiz bija laiki.
       Kāpēc lielākie grāmatas kritizētāji neiebilst pret pretvalstisko krievu presi, kas apmelo mūsu valsti cilvēktiesību pārkāpumos un izsaka draudus mūsu valstiskumam un ko brīvi tirgo pie ieejas 13. Janvāŗa ielas tunelī?
       Mēs, Rīgas Polītiski represēto biedrības biedri, izsakām lielu pateicību Leonardam Inkinam par pilsonisko drosmi, publicējot tautai nepieciešamu darbu, kuŗa nozīmīgumu novērtēs tikai pēc laika. Paldies saka padomju elli izgājusī tautas daļa.

RPR valdes priekšsēdētājs
A. Caune
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/27_decembris/lapa7.htm