Jā, kas meklējams? .....katrs meklē kaut ko citu.....un kam tad īstenībā ir nozīme.....man laikam tie ir bērni....jā ne vienmēr viņi mūs saprot, bet tas jau nemaina nekko....satikt otru ....savu cilvēku.....un mīlēt....darīt kādu tik pat laimīgu kā esi tu....tas arī īsumā vis

dzīvē ir jārod jārada jāiegūst pipildījums sev.. un visam atslēgas vārds ir mīlestība. mīlestība uz darbu, pret cilvēkiem utml. tas ka negūstam šķietami pretī ir tikai mācība..

Labāk par to nedomāt-tā šķērmi ap dūšu paliek.

Mīlestību,nē,ne jau to ,kas apmierina mūsu Ego,bet tas ir kaut kas daudz dziļāks un visuaptverošāks

jā labs jautājums, es arī sev to uzdodu simtām reižu pēc nodevības, nu kādēļ es esu šai dzīvē.kamēr strādāju bez atelpas nebija laika domāt, bet tagad kad tik daudz sāpju, vai bija  vērts tā skriet pa dzīvi lai tik sāpīgi apstātos.

.....Sodien pa dienu skatijos kadu filmu ,, Pazudusais,, ....un ....es atkal aizdomajos par to kastad mes esam saij pasaulee un cik nozimigi esam viens otram uz sis pasaules kaut ari laij ari kurvien neatrastos un laij ar ka nebutu bet ...nujaa itka jau par mums vien pasiem ir tas satsts bet katrs jau redz to savadak ...no sava ta sakot rakursa .

Atceros bērnību--- asaras acīs nāk.

varbut psihiatrs...

turpinajums ir musu bernos