Mani pārņem dīvaina sajūta, kad ieejot telpā, kurā ir nepazīstami cilvēki , es saku ``labdien`` un lielākā daļa uz mani tikai nolūr. Apmēram - ko tās no manis grib. ārzemēs jebkurā sabiedriskā vietā, ja cilvēki saskatās, viņi arī sasveicinās, uzsmaida viens otram. Vai tā mums būtu kāda padomju laika palieka, kas pārmantota - lai tikai neviens uz mani nepaskatās un kaut ko nepadomā???
Atslegas vārdi: sabiedrība61
Удивительное совпадение взглядов! Часто, заходя в помещение, где работают несколько человек, на мое "здравствуйте" стоит полнейшая тишина, или в лучшем случае ответит тот, на кого смотришь. Ощущение такое, что здесь всем не до тебя, ты так себе, "мелочь", и решения вопроса не жди, мы тут ни таких видали! В таких ситуациях стараюсь сменить атмосферу какой-нибудь шуткой или смешной (правда на мой взгляд) фразой. Вы знаете, очень действует, убеждаюсь постоянно. Валентина.
...tā nu tas pie mums ir...ar ārzemēm nevar salīdzināt...tur visi smaida,ir laipni un saprotoši...pie mums Latvijā viss ir savādāk...
Tu es daudz labāks nekā visi tie kretīni, ar kuriem esmu saticisies