Nu referendums aiz muguras, kaut kāds rezultāts ir zināms, atliek izvērtēt notikušo un katram saņemt pēc saviem nopelniem.Tā nu ir iznācis, godājamie pensionāri. Nopelnījām pigu, kas jau iepriekš bija precīzi ieplānots. Neticat? Tūlīt to pierādīšu.
       Kādā formā tika uzdots referenduma jautājums? Ja esat pret, tad jābalso par, pie tam neatceros par veco vai pret jauno likumu, vai pret veco vai par jauno likumu. Nu kā ir? Tagad jūs sapratāt, par ko nobalsojāt? Tiem, kas tiešām saprata: lai nobalsotu pret, jānobalso par, tika izlikts vēl viens šķērslis.
       Parakstīties par referenduma izsludināšanu nāca tikai tie, kas bija par referenduma rīkošanu. Tiem, kas bija pret, nebija jānāk. Viņi nenāca arī tad, kad bija referendums. Ar savu nenākšanu viņi jau pateica savu pret. Ja būtu atnākuši kaut vai 14% no šiem nenācējiem un nobalsojuši pret, tad tā lielā piga būtu gājusi secen. Arī tas bija ieplānots. Vērā tika ņemts arī mūsu kūtrums. Ne viens vien domāja, ka nekas jau nemainīsies, ja es neaiziešu, gan jau kaimiņš aizies. Bet, ak vai, kaimiņš domāja tieši to pašu!
       Kādas ģeniālas smadzenes, lai to visu izdomātu. Referendumā uzdot jautājumu: «Vai Tu esi par jauno, vai par veco pensijas likumu» laikam bija pārāk vienkārši un visiem saprotami.
       Nu, un kas tālāk? Skolotāju streiks. Čiks vien sanāca. Izglītības ministre tā vietā, lai cīnītos līdz galam, pameta savus padotos un aizlaidās krūmos (tur augšā to sauc par demisiju). Vietā nāks gudrāks un spējīgāks, tad vēl gudrāks un vēl spējīgāks. Kur ir tas pēdējais – visgudrākais un visspējīgākais? Nebūs, jo kam viņš vajadzīgs? Tauta jau ministrus neieceļ, tos ieceļ valdība – par grēkāžiem.
       Un kā jūs, skolotāji, tagad jūtaties, izejot savas klases priekšā? Vai skolēni mācīsies no jūsu kļūdām? Es gan gribētu mācīties no citu panākumiem. Un kādu atzīmi jums audzēkņi ieliks par ārpusskolas uzdevumu? Divnieku. Tā ir jūsu alga.
       Un kas būs tālāk? Mediķu streiks? Priekšrocības jums lielas. Kaut tas nav labi, bet tomēr pamācieties no skolotāju kļūdām, un, ja streikosiet, tad streikojiet līdz galam. Tikai nezinu, kur valdība jums ņems to naudu. Varbūt vienīgi, jūs pašus apliekot ar jauniem nodokļiem. Varētu tā, mediķus apliksim ar izglītības nodokli un neaizmirsīsim, ka arī skolotāji slimo.
       Bet es jums došu padomu. Nestreikojiet. Ir dzirdēts, ka gatavojas streikot gan Saeima, gan Ministru kabinets. Mēs zinām, ka, Saeimai promesot, Ministru kabinetam ir tiesības pieņemt savus likumus. Kolosāli. Dariet to pašu. Mediķi, uz priekšu!
       Atcerieties visi pārējie, ja kaut kur palielināsies preču vai pakalpojuma cena vai parādīsies jauns nodoklis, tad tā ir jūsu alga. Mierināsim sevi ar to, ka tur, augšā, tiem vareniem jau arī nav viegli. Paskatieties, kā tas Lembergs ar Šķēli plūcās un par daudz lielākām naudas summām, lielākām nekā mediķiem un skolotājiem kopā.
       Cienījamie, pensionāri, skolotāji un mediķi, nezinu kā jums palīdzēt šajā situacijā, bet zinu padomu, kā novērst Saeimas un Ministru kabineta streiku.
       Latvieši iedzīti galējā nabadzībā (starptautisko ekspertu slēdziens par Latgali), izglītība un mediciniskā aprūpe liegta, atliek vēl liegt latviešu valodu un problēmas atrisinātas!
       Nav tautas, nav problēmas, nav streiku.

Uzņēmējs
Valdis Tomsons
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/27_decembris/lapa4.htm