Kad visas kārtis mestas galdā,
Riest acīs skumju piliens valgs,
Par mīlestības augli saldāks,
Tad tikai aizmiršanās malks.
Jau kuru reizi jādzer bēres,
Tai astei ,ko pa daļām cērt,
Vai tādēļ vajadzēja zvērēt,
Par to ,kas nebija tā vērts?
Vai jālaiž dvēsles dzīlēs dziļās,
To, kam tur vietas nepietiek,
Jo sāpīgi ir tad, kad viļās,
Kad nekas pāri nepaliek?
Atslegas vārdi: dzeja18355, mīlestība34035, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
24. mar 2011. 22:28pat saapiigi ir tad ja otrai pusei skaidro bet vinja nagrid tevi saprast
Dzēsts profils
24. mar 2011. 21:57Vissāpīgāk ,
kad cērt pa daļām -
jo arī mirt
pa daļām sanāk ...
Dzēsts profils
24. mar 2011. 21:20Nezināju ka vīrietim arī sāp.Dzeja ir vienkārši brīnišķīga.KAD Es savas sāpes mēģināju dzejot manas sāpes runāja savādāk. Ir tomēr virieši kas mīl tā pa īstam.Kaut nu tev pēc šis vilšanās būtu spēks piedot tas ir visgrūtāk.
IlonCis I. 24. mar 2011. 20:39
Dzēsts profils
24. mar 2011. 20:09gadās visādi
Antra K. 24. mar 2011. 19:46
Alise .. 24. mar 2011. 19:25..tā nevar būt, kaut kas tomēr jauks paliek sirdī...!!!!!
Dzēsts profils
24. mar 2011. 17:45Zinu,daudz kam ir jaiziet cauri,lai raditu specigu makslu...
Dzēsts profils
24. mar 2011. 17:44Skaista dzeja! Visu cienju.
Dzēsts profils
24. mar 2011. 17:40Ja zvērēja, tātad likās, ka būs tā vērts....Kas sagāja greizi?