mēs esam viens otram sūtīti
kaut tikai uz brīdi īsu
tu reizēm to atpazīsti
bet biežāk
garām paej tai vienaldzīgs
tā arī nesapratis
kāpēc satikties bijis lemts
domas tavas maldu ceļus staigā
un nojautas dziļā miegā snauž
tu reizēm nesaproti pats sevi
un lai saprastu otru
tas jau prasīts par daudz
mēs satiekamies
un paslīdam viens otram garām
pat nenojaušam
par iespēju dāvāto
tāpēc nevajag gausties
un likteni lādēt
jo lasīt ir jāmācās
arī neuzrakstītais... (Sandija...)
Atslegas vārdi: doma23288, dzeja18355, mīlestība34035, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
25. mar 2011. 00:56traki ar to vientulību, cik daudz kilokaloriju siltuma izkūp velti
Vilks V. 24. mar 2011. 21:45Nekas šai dzīvē nenotiek nejauši!
Skaists un patiess dzejolis!
Paldies,Sandija!
IlonCis I. 24. mar 2011. 21:09
Normunds Ž. 24. mar 2011. 19:08Man patika...
Dzēsts profils
24. mar 2011. 17:27To sajust var tikai izejot tam cauri
Jānis K. 24. mar 2011. 16:46Jēzus bija tikai sūtīts.
Uldis I. 24. mar 2011. 16:23Vienkārši un skaist pateikti vārdi....
tas Tev par šiem vārdiem
Dzēsts profils
24. mar 2011. 16:16Jums vajaga saprecinātāju?(es to daru).Ir šeit saderīgie-uz priekšu!(nerun.,par sevi).
Dzēsts profils
24. mar 2011. 15:50Skaisti
Dzēsts profils
24. mar 2011. 15:37Skaisti, ... un patiesi.
Dzēsts profils
24. mar 2011. 15:35ja liktenis to lemj tad tā viņš var būt,kad esam viens otram domāti,jo liktens to pasaka,būt vai nebūt
Dzēsts profils
24. mar 2011. 15:24