Cilvēk,iemācies slēpties no Saules ,
Kas pie neprāta debesīm milzt.
Cilvēk,iemācies nodzīvot mūžu,
Kas tev atskaita dienas un dilst!

Cilvēk,nebrīnies lapojam koku ,
Galu galā tas būs tikai miets.
Cilvēk,pieturi sirdi ar roku,
Kad tev liekas,- tu lidot tai liec!

Cilvēk pārstaigā visu šo zemi,
Līdzi nelaimē,esi,kur posts.
Cilvēk,papūlies sastrādāt delnas,
Cietos pirkstos tad nesāpēs kosts!

Cilvēk,savaldies,iekodis mēlē ,
Lai uz priekšu tev domas vien trauc.
Cilvēk,paņem un uzvari spēlē,
Šajā spēlē,par dzīvi ko sauc!

(VILNIS ORLOVSKIS)