Mans cilvēks.
21. mar 2011. 21:05
Tu man neesi tikai viešņa,
pienāk,kas laiku pa laikam.
Tu esi tas, kas stāvot uz sliekšņa,
maigi pieglaužas vaigam.
Tu esi cilvēks, kurš glāsta un skūpsta,
savās domās un tēlos.
Tu esi mana klusā lūgsma,
cilvēks, ko klusībā vēlos.
Nemet zem vilšanās riteņiem jūtas
kaisli, kas Tevī vēl virmo.
Cerību nemet,tā mīlu tev sūta,
tādu kā pasakā,pirmo.
Esi cilvēks, otra kāda nava,
ziedojies sievietei savai.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Valentina G. 22. mar 2011. 05:48Milais! Tu mani izmocisi lidz bezsamanai! Es vienkarsi navaru tik ilgi bez tevis! Vai tu to izjuti? Un ta dzeja, kas pisviez sausas pagales kvelojosa ugunskura! Tas ir lidzigs "spidzinasanai"!!! Ludzu piedod par tadiem vardiem! Tev nu gan ir ieksas! Tu pirmit man teici, ka maki gaidit. Ja, tagad es par to esmu parlicinajusies ar uzviju!.Tava vieniga pusite.
Frēzija v. 22. mar 2011. 00:52
Luna L. 21. mar 2011. 23:02
Ingrida X. 21. mar 2011. 21:30Aiz ko, Evita, saki- aiz ko??????-
jāziedo sava brīve?????????
"Krātiņš sniedz zināmu aizsargātību, drošību. Krātiņā papagailim nevajag raizēties par ēdienu, nav jābaiļojas par ienaidniekiem. nav jāuztraucas vispār. ne par ko uz pasaules. Tas ir mājīgs. tas ir no zelta..."
Šķietami- no zelta. It kā Tu to nezinātu.
Dzēsts profils
21. mar 2011. 21:07Auujjjeee ! ...baigi labas rindinas ...Vooow !