Saduriet manī dzelkšņus.
Es pienu neubagošu.
Būšu un palikšu ezis.
Pie čūsku kodieniem pierod.

Noslēpšos savā migā,
Un nelīdīšu laukā,
Kamēr nenāks ar siltu
Sauli un pienu pie manis.
Re, jau klāt...bet kur piens?
Ezi izvelk no alas mednieks viens.
Diemžel - tas ir viņš,
Kam tiks eža kažociņš.