Nav vērtības vārdiem.

18. mar 2011. 16:07

Līdz brīdim ,kad man tas apnika...

Zini raudāju spilvenā,kad nebija Tevis man blakus...
Un nejauc vārdiem nozīmi.
Tu radīji pasakas-līdz ar to,man tagad asaras acīs...
Nav vērtības vairs taviem vārdiem-nav vērtības Tev...
Piedod-roku uz sirds liekot-Piedod...
Taču saproti lūdzu,ka nav ko trakot-viss vēl ir priekšā...
Nu nav man tādas sajūtas iekšā-Tādas kādas tev pret mani...
...un pret Tevi nekad tādas vairs nebūs...
bet tas viss bija patiess  pirms tam...
Kad zūd ticība,atpakaļ ceļa vairs nebija,bija jau par vēlu...
-viss bija aizgājis pārāk tālu...
Nav vērtības,nav vajadzības...nav liekas atkarības no tevis...
TAS VISS bija neparedzēts.
Daudzi man teica,ka laime šķir ,bet nelaime saista...kā gan lai tam tic?
TAD JAU LAIME BŪTU BAISA...
Meli nogalina draudzību,patiesību,mīlestību...
Tu ņēmi un to visu tik ļoti ātri palaidi-nogalināji...
Tu melo par tik ļoti nesvarīgām lietām,kā lai Tev tic par svarīgām?
Tu esi mana dzīve,manas jūtas.
Mani sapņi neizsapņotie,vārdi neizteiktie...

Tagad es Tev pastāstīšu ko Tevis dēļ darīju.

...piecdesmittūkstoš asaras ko noraudāju,kliedzot,trakojot un nervozējot dēļ Tevis...
Un Tu tāpat mani nedzirdēji...
Tevi jau neinteresēja tas ,ka man asaras bira...
Tu jau neko nepārdzīvoji...
Iespējams Tu pat biji laimīgs...
Un jā-ko es atkal iegūstu? Tavus vārdus-kuriem nav nozīmes...
solījumus,kuriem es sen jau vairs neticu...
Tekstus,kuriem man gribās ticēt tikai tāpēc,ka skaisti pateikti-un jā-tā ir Tava mīlestība,kura izraisa manī šaubas un vilšanos...

Un tagad mēs esam mainītās lomās-atriebība,naids@pa vidu tam visam mana mīlestība pret Tevi...?!
Ko es vairs nezinu?kur iet ,ko darīt,ko teikt Tev...
Es saku Tev -mīlu TEVI! bet šiem vārdiem nav vērtības...
Atceries visu,kas bija,jo tā vairs nav...
Man bija nepieciešams laiks,laiks-kurā es cerēju Tevi aizmirst..
Un kas?atkal-atkal jau mēs esam kopā...
NAV VĒRTĪBAS VĀRDIEM!
Tu saki ,ka mīli mani-jau atkal...
Es saku,ka mīlu Tevi -jau atkal...
Kurā brīdī mums zuda vērtība šiem vārdiem?
Kurā brīdī mēs vairs nebijām labākie-tie kurus visi apbrīnoja?

Atslegas vārdi: stāsts39

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

Dzēsts profils 18. mar 2011. 18:30

....vaitik tie nau vardi no kadas man tikamas dziesmas .....Vaij tiesa?

Dzēsts profils 18. mar 2011. 18:18

Vēlreiz un vēlreiz ir jāatkārto senu senā patiesība- skaties uz darbiem, mazāk klausies vārdos. Tad vismaz 80% no tām n-tūkstošiem asarām nebūtu aktualas vispār. Kurš vainojams pie šitās bēdu lejas? Pati, tikai pati...

Dzēsts profils 18. mar 2011. 18:04

..nu jā...tā nu tas ir...labi pateikts...

Dzēsts profils 18. mar 2011. 16:37

rudzpuķu ezers naktī
debesīs aiziet...

Dzēsts profils 18. mar 2011. 16:21

pazīstamas sajūtas-TAS PĀRIEŠOT

Autorizācija

Ienākt