Mans vārds starp daudziem citiem vārdiem,
Grib izlauzt ceļu domas paust.
Es skatos kā dzimst šorīt saule,
Un manas domas līdzi aust.
Es gribu pateikt, ej un celies,
Tavs sapnis izsapņots ir jau.
Bet, tu to laikam neapzinies,
Ka diena klāt, bet sapņa nav.
Un klīst pa nakti mēnessērdzīgs,
Kāds stāvs, kas nespēj pamosties.
Dur mēness sirpis tieši sirdī,
Un tas man ļoti sāp, patiess.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Vija T. 17. mar 2011. 10:44Paldies, Sndra, pavasarī sirdī vienmēr gaišāk
Dzēsts profils
17. mar 2011. 10:15 Gaismas takas ved uz sirdi,
Saredzēt mums tās ir ļauts,
Tā kā sidrabainā sniegā,
Mēness spoguļojas pilns!
Šķelmīgi tas piemiedz aci,
Un ar mani runāt sāk:
"Ielaid mīlestību sirdī,
Neļauj tumsai pāri iet".
Izgaismo tas manu taku,
Sniedziņš maigi spīguļo.
Tā ar cerībām un ilgām,
Gaisma sirdī iemājo!...
/Sandra/
Vija T. 17. mar 2011. 09:57Šeit gan ir tāda pavisam intīma lietiņa kā bloķēšanas poga nevēlamām personām.Un visus komentārus, kuri neatbilst tēmai, iespējams dzēst.
Vasilijs P. 17. mar 2011. 09:17Vai CIP mazuli zin,ka kopt Intimas vietinas???