Viena vienīga debess
virs manis,
bet spārnu noma ir ciet.
Viena vienīga elpa
no manis,
bet sapnis kā nosmacis.
Viena vienīga sirds
manī,
kaut kur dziļi, dziļi,
bet dzīvība netikšķ.
(Varbūt jānomaina vārdi,
vārdi, kas smagi kā akmens,
uz vārdiem- kas veldzē.)
Viena vienīga debess
virs manis
un es atveru spārnus.
Viena vienīga elpa
no manis
un sapņi kļūst īstenība.
Viena vienīga sirds
manī,
kaut kur dziļi, dziļi,
bet dzīvība pulsē, pulsē.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
15. mar 2011. 18:23mmmmmmmmmmmmmmmmmm
Dzēsts profils
15. mar 2011. 18:23jā viena gan
Dzēsts profils
15. mar 2011. 16:49Jā,bija gan jānomaina..