Atnāc pie manis ar vijolīti.
Nu...to,kas smaržo.
Un noplūc pa ceļam skābeni...,
Jo tā man garšo!
Tagad vijolīšu jau daudz,
Cik tu man dosi?
...Kad skābenes lapu plaukstā liksi,
Vai mani...samīļosi?
Bet varbūt plūc vienu ziedu,
Bet to - no sirds!
Un laikam - no paša rīta,
Kad rasa mirdz...
Atnāc pie manis ar...vienkāršību,
Ar skābeni skābo...
Man nevajag viltu un izlikšanos!
Tie - man par dārgu!....
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
15. mar 2011. 12:39Es atnāktu arī .....ja uzaicinātu ....
Vasilijs P. 14. mar 2011. 16:23NEO jau sen sadarbojas ar Latvijas Akademiju?
Dzēsts profils
14. mar 2011. 16:16paldies par jauko dzejoliti
vardi ir tik patiesi un isti