Piekrītu , ka mūsu dzīves iekrāso līdzcilvēki ..., bet ir mūsu ziņā , kuriem ļaut to darīt , bet kurus - ignorēt ..., nav jābaidās no pelēkā toņa , arī tas ir vajadzīgs - lai izceltu citu krāsu sulīgo dzīvīgumu ...

Ir tikai normāli, ja dzīve mainās spektrā- no krāsu pārbagātības, līdz pilnīgai bezkrāsainībai. Nevajag to uztvert kā kaut ko nepieņemamu vai sliktu. Ja mēs visu laiku tikai lēkātu pa krāsu burbuļiem un pleķiem- dikti ātri mūsu nervu sistēma " uzkārtos" kā kompis.Tā nu daba mūs ir iekārtojusi- pēc uzplūdiem nāk atplūdi..Un tas dzīves krāsojums ir katrā no mums pašā- kā gribēsi redzēt, tā arī būs. Salīdzināt ar citu dzīvēm, ir sevišķi- izdomātām, protams jau var, bet ar atrunu- katram sava dzīve, katram savas krāsas un salikumi.

Satraucoši ..., skaisti! !!! Aizeju turpināt lidojumu - sapnī ... Atttā !

Nu lai taa buutu...!  
Te Tev kaut kas naksniigam domu lidojumam:

Tad nav īstās acis pretī , Comi Noto ..., vai arī - kāds novērš skatienu , tad prizma neveidojas un varavīksne neuzplaukst ...

Ak viedais, Wilni, nesaki jel ko man dariit, un es neteikshu kur Tev iet!  

Ja cilveeks nespeej saskatiit sho spektru, arii acis, kas raugaas pretii nepaliidzees!  

Tieši tā - varavīksne vai nu IR vai NAV ..., un to PRIZMU mūsu acīs iededz vien citas , īpašas acis mums pretī ..., un tas , kurš to spēj , arī ir īstais un vienīgais ...

Taadaa gadiijumaa kaarteejo reizi rodas jautaajums, kas ir iistais un saveejais!?  
Varaviiksne ir baltaas kraasas spektrs, taa nav jaasavaac pa drupachaam, taa vienkaarshi IR...tachu redzeet to var tikai caur prizmu!  

Krāsaini - jā ..., piepildīti - nē ..., no drupačām varavīksni neuzbūvēt ...

Labi, Lana, lai taa buutu!   Kaut gan tad iznaak, kad ja iistais, saveejais veel nav satikts, tad kraasaini un piepildiiti dziivot nav iespeejams!?  

Kā jau minēju , mūsu dzīvi iekrāso citi cilvēki ...  , ar sajūtām , ko mums sniedz... Mums tikai jāspēj sajust tas īstais , savējais , ja paveicas - viņš uzbur mūsu dzīvē 7-krāsu varavīksni , ja ne - mēs lasām savu varavīksni pa drusciņai , dažreiz pat zogot krāsu drupačas no citu varavīksnēm ...

Visu skaisti un pareizi pateici!    Es gan domaaju shauraakaa skatiijumaa...kaa padaram ikdienas dziivi interesantaaku?  

Diemžēl , mēs nevaram sevī nospiest tādu podziņu , bet varbūt - par laimi ..., jo visi tad būtu apmierināti , kas ir ceļš uz garīgu trulumu ...Cilvēkam jāizjūt sāpes , lai spētu novērtēt prieku , zaudējumi , lai jo vērtīgāks būtu iegūtais , jāizjūt mīlas sāpes , lai varētu uzlidot ...Mūsu dzīvi iekrāso cilvēki , ko sastopam savā dzīvē - ar sajūtām , ko mums dod ..., lielisks dziednieks ir Daba , vismaz man noteikti...