Šo dzejolīti veltu tev.
Nu, re, tu pasmaidīji.
Tu taču esi vislabākais.
Nu, re, tu jau to zini.
Tevi sapņos redzu.
Gribu lai tu to jūti.
Jo vienai ir skumji sapņot,
Bet bez sapņiem ir grūti.
Vai par savu lai saucu,
Mīlestību tādu,
Kur tikai iedomās manās
Ir sapnis bez pieskaršanās.
Tu esi tālu, tālu
Neaizsniegt tevi ar rokām.
Vai saukt to par mīlestību,
Vai par ciešanu pilnām mokām?
Man pietiek ar to, ka esi.
Netaisos tagad zīlēt.
Vai pienāks vispār tāds brīdis,
Kad mums nebūs bailes mīlēt.
Tik sapņos nebaidos lidot.
Tik sapnī neesmu viena.
Kad uzmostos, tevis vairs nav.
Toties ir jauna diena.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Vija T. 14. mar 2011. 12:33Mērfija likums nedarbojas, jo lielākais vairums cilvēku vairs nevar atļauties lietot sviestu
Dzēsts profils
14. mar 2011. 11:22 Iepriekš nezini, kuru maizes šķēli pusi apziest ar sviestu!?
/Mērfija likums/
Vija T. 12. mar 2011. 23:30Paldies, Ilga.
Dzēsts profils
12. mar 2011. 23:25Man pietiek ar to, ka esi.
Netaisos tagad zīlēt.
Vai pienāks vispār tāds brīdis,
Kad mums nebūs bailes mīlēt.
Skaisti un mīļi pateikts !