Noklaudz durvis
un pretim rīts jau jauns steidz,
tik mazliet vēl lūpās
skūpstu pēcgarša šūpojas...

Lūdzu nelaid mani  tur,
kur pasaulē neizkrāsotā
un dzīves vātis tik ilgi nesadzīs,
kur kaķis uzasinātus zobus rādīs
un kaimiņa suns ar acīm mani aprīs.

Noklaudz durvis
un pretim rīts jau jauns steidz,
tik mazliet vēl lūpās...

Lūdzu vēl nelaid tur,
kur vējš nežēlīgi mani purinās
un ļaudis pasakās aprunās,
lietus skaudības mirkļos mērcēs,
jo smaida saule acīs vēl dzirkstī
un laiks tik šķiet,
ka tukšus salmus atkal vētīs.

... pretim rīts jau jauns steidz,
... skūpstu pēcgarša šūpojas,
lūdzu vēl,
lūdzu...

18/25.09.2010. Rīga. KR
© Kristofs Girgensons  & (F) Rita Kalniņa