diena tāda - nekāda
kārtējā bālā seja
ar stiklā slīpētām acīm
un trakiem karuseļzirgiem rudi krāsotos matos

tā vien gribas ņemt dzeltenu otu
par sodu visam un visiem
nokrāsot degungalu tam dienas skumjajam klaunam
koši dzeltenā krāsā
un ganīties palaist
kaut kur starp zobgalību un prieku
lai samīda vājumu
iezīmē sfēras kur ieslēpties svētkos
un sakārto pelēkās debesis
rītausmas paralēlēs

kluss piepildījums apsēdies ķirškoka skapī
un gaida kad izlaidīs
izpakos
izlies
drīz pavasaris
varbūt vēlāk
kad skumjajam klaunam
spēlēties apniks

(c) Agnese Līcīte, 2011