Basām kājām minot zāli
Pļavas takā bezgalīgā,
Puķu nevainīgie glāsti,
Raibie nebeidzamie stāsti
Pietur mani aplaimībā -
Smeldzošā un bezbailīgā.

Maigās smilgās lēni krītu,
Draugi putni zilgmē klaigā,
Tā es gribētu ik rītu
Prieku satikt vaigu vaigā.

Aizmirst to, kas nepadarīts,
Nezināt, kas rīt, kas parīt,
Ieelpot līdz pašām krūtīm
Bezrūpību nesavtīgo.

Arī tev es spētu dāvāt
Pļavas zāles svaigo smaržu,
Zaļā stiebra saldo garšu,
Klusās ūdens melodijas.

Zelta saules trauslie stari
Viegli dejo tavās acīs
Kaut varbūt man kāds reiz sacīs -
Sapņot tikai viena vari.