Kā sadzīvot ar domu ka esi otram atņēmis dzīvību?
Atslegas vārdi: dzīve38631
Dzēsts profils
16. mar 2011. 17:09Kasi- nositi mušu? :D
iim e. 11. mar 2011. 16:52Vienkārši dzīvo!
oome S. 10. mar 2011. 23:49
Dzēsts profils
10. mar 2011. 22:21Tas daba ir normals proces ....vienigais ka mes priecajamies kad dziviba rodas bet zel ka nepriecajamies kad ta izgaist ..., japanu kada no filozifijam vesta ka dziviba un nave ir lidzsvara musu pratos ir tikaij ka mes to uztveram ...betnu ....iespejams sis nau tas gadijums , es nojausu par apziantu nogalinasanu ar ...nu nezinu varbut es dramatizeju .
Dzēsts profils
10. mar 2011. 11:39Baidos paķert pārāk nopietni, jo tā situācija un izjūtas - ir pazīstamas. Ienaidniekam nenovēlēšu tādu lietu, kur nu vēl draugam. Ja tas nav vispārīgs, retorisks jautājums- tad - laiks palīdzēs, ar visām iespējamām atziņām.
Ilze B. 9. mar 2011. 14:14Es nodomāju savu variantu.............. ir ļoti nomācoši un sāpīgi!
Tikai laiks spēj to dziedēt!
somziiliite l. 9. mar 2011. 12:47Tak ne jau tīšām...
Sajūta nav no labajām ilgākam laikam.
Dzīvajiem jādzivo tālāk - cits jautājums - kā?
Laiks un piedošana sev...
Dzēsts profils
9. mar 2011. 12:22Kurai dvēseles pienācis laiks aiziet-tā aizies, ar vai bez, Tavas palīdzības
Palikušajam– paliek tik asaras,ar ko dziedēt, dvēselei radīto brūci
Dzēsts profils
9. mar 2011. 12:04Mūna ko, vakar veci savu nospiedi vai?
Sanita B. 9. mar 2011. 11:36Ne jau tīši to darīji, ne?
Inese Z. 9. mar 2011. 11:20Dranķīgi...bet Tava dzīve nebeidzas un jāiet tālāk.
Dzēsts profils
9. mar 2011. 10:56Kas tas par brīnumu, moon? Ceru, neesi vakardien kādai sāncensei bēres sarīkojusi. Saki, ka tā bija tikai uz pavasari modusies muša, kurai pletnes mala trāpīja, lai varu mierīgi dzīvot tālāk.
Moon M. 9. mar 2011. 10:36Ai,Inga,Inga.ja viss būtu tik vienkārši
Dzēsts profils
9. mar 2011. 10:35Mončik ....kas par drūmu noskaņojumu?
Dzēsts profils
9. mar 2011. 10:31Ja šodien esi pamodusies....tad jau vis kārtībā.....katrs rīts to attālinās....būs labi
Aleksandrs V. 9. mar 2011. 10:24Labrīt ! ...ar vien mazāk sabiedrību uztrauc šī problēma...Kā sadzīvot? Tas atkarīgs no cilvēka....