Mēs, sievietes, esam kā dāvanas -
cita par citu košākas un spožākas,
cita par citu neizprotamākas.
Neizsaiņotas. Neizsaiņojamas.
Pārsteigumu pilnas un kāras.
Mazliet kā raganiņas, nedaudz kā nāras.
Bet patiesas.
Tas, ko stāsta par mūsu viltību,
ir tikai māns - neīsts un izdomāts.
Mēs ziedam visos gadalaikos,
prasām jau arī ne visai daudz -
vien to, lai mūs lolo, palutina,
par princesēm un karalienēm sauc.
Mēs, sievietes, esam kā dāvanas,
ko ne visiem saņemt ir ļauts...
Mēs esam kā briljanti un rubīni dārgi
un augstākās raudzes zelts,
bet, ja dažreiz mūs nokaitina,
kā bites steidzamies dzelt.
Vienkārši - ne vienmēr visas dāvanas
vajag vaļā vērt.
(c) Andra Gaigala, 2011
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
8. mar 2011. 14:55Patiesas rindas vienmēr ir saistošas
vienkārši E. 8. mar 2011. 14:35Nē Eva,es esmu es pati.
Eva L. 8. mar 2011. 14:33Tu esi grafomāne?
vienkārši E. 8. mar 2011. 13:40Diānai-
Diāna R. 8. mar 2011. 13:39fū'...vismaz šajā dienā var teikt ar pārliecibu-tādas sievietes esam!
p.s.pārējās dienās-'jāslēpj,ka nepamana!
Vasilijs P. 8. mar 2011. 13:34Jus dodat siltumu un milestibu.Apsveicu!