Šalc Liepājā parks, Baltijas krastā,
Kur saimnieko jūras rietumu vējš -
Brīžiem tas maigi kokus glāsta,
Bet gadās, no plašuma, pārāk tas spējš.
Kad maigi un mierīgi vējš zarus tausta
Tie lēni, ar baudu, viens otru berž,
Bet kad tas, kā"puišelis bizītes rausta"-
Sāk čīkstēt un vaidēt - pat zemē tos verž.
Un tomēr, šis parks, kaut gan cieš, bet tas dzīvo -
Ikgadus viņš lapas audzē un met,
Tur ļaudis laiku pavada brīvo -
Sportistiem spēkus palīdz viņš smelt.
Bērni, šai parkā, braukā un skraida,
Ar mazuļu ratiņiem māmiņas iet,
Bieži tur dziesmas "Pūt vējiņi" raida -
Liepājas ciemiņi skaisti tās dzied.
Godātais park! - No sirds es Tev vēlu:
Par skaistāko parku Latvijā kļūt! -
Un turpinot "uzskrūvēt" domu cēlu:
Pat visiem par paraugu PASAULĒ  BŪT!

autors ( Homo krusttēvs)