Drīz ziema galā, saulei ceļš top garāks,
Tā drīz vien sniegu tērcēs pārvērtīs.
Un ziema pakāpsies tad atkal ceļa malā,
Lai plaukstošs pavasaris viņai garām tiek.

Tas nāks ar baltiem sniegpulksteņu zvaniem,
Kas dabai atmošanos iezvanīs.
Tas nāks ar pūpoliem un lazdu skarām,
Un cīruli, tur augstu debesīs.

Tad bērzs, kā šampanieti, salies kausos sulu,
Lai varam pavasarim tostu teikt.
Un glāzes paceļot pret siltu saules staru
Kā labam draugam teiksim "Esi atkal sveiks!"