Bieži šādu vai citādu apstākļu dēļ esam atradušies tuvu bezdibenim, bet tomēr esam spējuši tikt atpakaļ ierastā dienas ritmā .... vai mums tas ir izdevies, tāpēc, ka esam bijuši stipri vai arī kāds mūs ir paķēris ai rokas un teicis: "Nelec, vēl nav laiks?"
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
savsem k. 20. feb 2011. 21:30Hmm ... cilvēki vispār ir trauslas radības , bet izturās tā - it kā būtu no dzelzbetona ..
Dzēsts profils
20. feb 2011. 20:48Ir dzīves periodi , kad cilveks visu laiku atrodas uz bezdibena malaās. SZeit iespējami varianti.
Artis Z. 20. feb 2011. 17:21ja gandriz jau tas ta ir
Luna L. 20. feb 2011. 16:35Nelec, patiesi vēl nav laiks!!!
Sara A. 20. feb 2011. 16:32Nedomāju ka bieži cilvēks nonāk bezdibeņa malā,bet vairāk varbūt tādās situācijas priekšā ,kad neredzi problēmas risinājumu un nav dotajā brīdī ar ko parunāt.Tādos brīžos laikam labāk pabūt uzreiz vienam un sakārtot domas,jo ātrie lēmumi ne vienmēr ir tie pareizākie.