Dzīvoju kä parasti no tä rīts,ko dod,un vakars piedävä... /../ un no tä,kas kädreiz bijis,sirdī sen vairs nav nekä..tikai atmiņas kä vientulīgas énas lidinäs..
Atslegas vārdi: Vaardi0
Raganinja p. 11. feb 2011. 21:03Īstenībä šie nebūt nav mani teksti. Saviem skolniekiem biju uzdevusi darbiņu-mans dzejä atrastais dzejolis. Šis ir viens no darbiņiem. Man ļoti iepatikäs šis darbiņš. Varbüt täpéc,ka tas nedaudz attiecinäms arī uz manu dzīvīti.
jurijs s. 11. feb 2011. 18:29Jo vienkāršāk uztversim dzīvi un nesamudžināsim tās pavedienu, jo biežāki būs tie mirkļi, kad laimi sevī jutīsim.
Ingrida X. 11. feb 2011. 16:40Trāpīji!!!!!
..........................................................................
Rīt...........it kā vajadzēja doties pie tā, kas bija...........bet- kaut- man tas, šajā, mater.tik nestabilajā laikā, nestu pat.........stabilitāti šimbrīžam, tam, kas jāatrisina...........banknotēs, bet..............ja man negribas vairs Viņa pieskārienus!!!!, nē, es pat spontāni atraujos no tiem, tad- kā vārdā????????
..............................................................................................................
Rīts, kā rīts...............un vakars, ko piedāvās.............ja piedāvās, un- ja vēlēšos šo piedāvājumu pieņemt.
...............................................................................................................
Jauki tev, Dačuk.