Ei nu ei?

Ja sākt kopdzīvi ar domu par mainīšanos un kompromisiem- tad tikpat labi var arī to kopdzīvi nesākt. Mainīties neviens nemainīsies un nepārtraukta kompromisošanās radīs tādu spriedzi, ka bēgs tās divas puses  viena no otras prom tā, ka pēdas vien zibēs.Valentīna pareizi teica - ir jāmeklē līdzīgi domājošs, jūtošs, uztverošs cilvēks, lai nebūtu lielo vilšanos jāpiedzīvo.

Kādēļ jādzīvo kopā? Var satikties un "nodrāzties",bez kura nevar iztikt,kā bez ēšanas...

Tur jau ir tā sāls.Jāmīl abiem,tad arī būs iespēja saspēlei un kompromisiem.

Vienam otru ir jāsaprot !

          Mīlestība ir tad, kad tev otrs cilvēks ir svarīgāks par pašu.

  Un, lai man nesaka, ka pirmkārt jādomā par sevi un jāmīl sevi u.t.t.  

Saspēle , pielāgošanās ..., tas kaut kā atbaida... Mīlestība ir dāvana   ..., es varbūt neesmu tāds , kādu Tu mani mīli ..., bet Tu mīli ! un es kļūšu labāks - bez kādiem nosacījumiem , jo es gribu Tev dāvāt labāko , kas manī ir un pat to , kā nav , bet es to iegūšu - lai dāvātu Tev ..., varbūt tā kkā ...to varētu formulēt ...

Utopisti :D :D.
"jāpielāgojas" -tam nepiekristu. Zem pārejā varētu parakstīties :D

nu nevajag likt lielu cerību ka kāds īpaši mainīsies ir jāmeklē līdzīgu sev, citādi , kad tās rozā brilles nokritīs, tas būs signāls attiecību beigu sākumam

Kāpēc tiek teoritizēts tas kam jarodās dabīgi.   Ja būs abiem vēlēšanās kopdzīvot, tad visādas sapēles un kompromisi izpaliks.   Darīs katrs kopdzīves labā to ko pratīs un spēss.

Kā Tu vari šitā te teikt - -ir jāmainās ar partneriem, šausmistiski, jāspēlējas pēc tam ar partneriem, nevaru noticēt, - šausmas kādas notiekās te!!!!

Nekas nav jādara....vienkārši jābauda, ja abi mīl