Ja cilvēkam ir sirds,viņš nevar būt
sekls un ap sevi vien grozīties.Viņam var pie-
mist spēcīga pievilcība,taču viņš nevar būt
pavisam pagrimis.Viņu notur sirds.Tāds cil-
vēks ir noenkurots kuģis-straumes,vēji,
aukas un bangas viņu var mētāt,simt reižu
sagriezt uz riņķi,tomēr no enkura nenoraus,
tāds var pārlūzt un nogrimt,tomēr viņš būs
nogūlies pie sava enkura.Sirds viņam var
kļūt par kapu,toties nepametīs viņu sēklī
un nesatrieks pret rifiem./Jurģis Jankus/