Tā kā ceriņš, tā kā sapnis,
tā kā apinis pēc lietus
mana tumši zilā dziesma
dziedama.
Tā kā zila mētra silā,
tā kā rauda meldros plīvo
un kā migla egļu gatvē
dziedama.
Tā kā Iļģuciema smilgas,
tā kā Aleksandra Čaka
pulksteņķēde sidrabota
dziedama.
Vai pat tā vēl:
lietus logā, cerība dreb apses lapās,
”ka uz kādas no tām
būs tavs skūpsts vai tavs mats”.
Tā, lūk, šonakt
mana tumši zilā dziesma
dziedama.

Jānis Peters