Abreniešu apvienība...
LR Valsts prezidentei viņas ekselencei Vairai Vīķei-Freibergai
LR 7. Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumes kungam
LR Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam
LR Ārlietu ministram Indulim Bērziņa kungam
Rīgas domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņa kungam
LR Cilvēktiesību biroja vadītājam Olafam Brūvera kungam
Okupācijas muzeja direktorei Gundegai Miheles kundzei

Par Abrenes novada (6 pagasti un 1 pilsēta) okupācijas faktu

       1999. gada 23. augustā, paiet 60 gadi kopš noziedzīgā Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas par ietekmes sfairu noteikšanu divu totālitāru režīmu – fašistiskās Vācijas un komūnistiskās PSRS starpā.
       Latvija ir šī darījuma upuris, un pakta izraisītās postošās sekas joprojām nav novērstas.
       Vispār zināms ir Otrā pasaules kaŗa fakts, Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā, tad vācu okupācijas laiks un otrreizēja Latvijas okupācija ar PSRS spēkiem, kaŗam beidzoties, 1945. gadā.
       Latvija zaudēja neatkarību un starptautiski atzītajiem līgumiem ar PSRS tiek pārvilkta svītra. Šie līgumi ir 1920. gada 11. augusta Miera līgums ar Krieviju, kur fiksētas abu valstu robežas (līguma 3. pants), un 1932. gada 5. februāŗa līgums, kas noteica starpvalstu tiesiskās attiecības, un tajā deklarēts, ka tas noslēgts, pamatojoties uz 1920. gada 11. augusta Miera līgumu, ir spēkā visā PSRS teritorijā un tā noteikumi negrozāmi uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu abu līgumslēdzēju pušu attiecībās.
       Kaŗa apstākļos 1944. gada 23. augustā (Latvijā vēl bija vācu okupācija), Krievijas PFSR sastāvā tiek izveidots jauns apgabals – Pleskavas apgabals, kuŗā iekļauti seši Latvijas pagasti – Kacēnu, Upmalas, Linavas, Purvmalas, Augšpils, Gauru – un Abrenes pilsēta. PSRS AP prezidijs robežu izmaiņas apstiprinājis 1946. gada 19. oktobrī.
       LPSR A. Kirchenšteina valdība notiekošās robežu maiņas pakalpīgi veicināja un pateicīgi piekrita.
       1990. gada 4. maijā pieņemta Latvijas Neatkarības deklarācija, 1992. gada 22. janvārī – LR AP lēmums «Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu». Ar šo LR AP lēmumu PSRS laikā izdotie likumdošanas akti par vienpusēju robežu grozīšanu pasludināti par spēkā neesošiem un antikonstitūcionāliem no pieņemšanas brīža.
       1991. gadā pēc augusta puča Krievija ir pasludinājusi sevi par PSRS tiesisko mantinieci, un kā tādu to uzņēma ANO, kur Krievija ieņem bijušās PSRS vietu Drošības padomē ar veto tiesībām. Ar to Krievija uzņēmusies atbildību par starptautisko tiesību un pienākumu pildīšanu.
       Starpvalstu sarunās ar Krieviju par robežas noteikšanu un zaudēto īpašumu kompensāciju Latvijas pusei nav izdevies panākt, lai tiktu atzīts 1920. gada 11. augusta Miera līgums, lai tiktu atzīts Latvijas okupācijas fakts 1940. gadā un tā seku novēršana.
       Gluži otrādi – PSRS tiesību pārmantotāja Krievijas Federācija Latvijai uzspiež savus noteikumus. Rezultātā Latvija ir zaudējusi (jau 1992. gadā!) Baltinavas pagasta Punduŗu ciemu un Punduŗu dzelzceļa staciju, kas Latvijai piederējuši visu LPSR laiku. Pret Latviju tiek izdarīts ekonomisks spiediens, nepārtraukti izteikti draudi un pretenzijas par Saeimā pieņemtajiem likumiem. Kā pēdējais piemērs ir Valsts valodas likums. Bez tam sarunas neizskaidrojami tiek vilcinātas daudzu gadu gaŗumā.
       LR daļēji ir kompensējusi zaudēto pagastu un Abrenes pilsētas bijušajiem iedzīvotājiem viņu īpašumus no Latvijas līdzekļiem, jo KF maksāt kompensācijas Latvijai neatzīst.
       Zaudētā teritorija ir 1293,6 km2 ar 44 166 iedzīvotājiem 1939. gadā, 8500 lauku saimniecības, 6500 ha aramzemes, 14 500 ha mežu, 8300 ha pļavu, 18 200 ha ganību. Pēc 1939. gada datiem tas bija intensīvākais linu audzēšanas rajons Latvijā. Atņemtajā novadā palikuši Latvijas pilsoņu īpašumi vairāku miljonu latu kopvērtībā un valsts līdzekļi, kas ieguldīti dzelzceļā, skolu un pašvaldību ēkās, ceļos un tiltos, dievnamos, tautas namos, valsts robežu aizsardzībā.
       Abreniešu apvienība vērš starptautiskās sabiedrības un Latvijas pārvaldes augstāko institūciju uzmanību uz šādiem faktiem:
       1. KF apzināti turpina lielvalstiski impērisku polītiku pret Latviju (arī Igauniju un Lietuvu), faktiski neuzņemoties pašas pasludinātās PSRS tiesību mantinieces pienākumus;
       2. Ar starptautiski atzītiem līgumiem nenokārtots un neskaidrs stāvoklis uz robežas labvēlīgs Krievijas neprognozējamai rīcībai pret Baltiju un Latviju. Krievija rīkojas pašpārliecināti, jo komūnistiskā režīma noziegumi pret cilvēci joprojām nav nosodīti, saglabājot nelabvēlīgu gaisotni un spriedzi;
       3. Atceroties vēstures traģiskās mācības un apstākļus, kādos tika izraisīts Otrais pasaules kaŗš pirms 60 gadiem, aicinām pienācīgi izvērtēt starptautiskās norises, rīkoties izsvērti un enerģiski starpvalstu sarunu veicināšanai ar KF par starptautiski atzītu līgumu pildīšanu, par okupētu territoriju atdošanu un valsts un pilsoņu zaudēto īpašumu taisnīgu kompensāciju abreniešiem;
       4. Abrenes novada atsavināšanā, kas ir gandrīz 2% Latvijas territorijas, nav notikusi nekāda aptauja, ne referendums. Tas ir griezīgā pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu, pretēji tiesības nezaudējušai 1922. gada 15. februāŗa Latvijas Republikas Satversmei, pretēji pat LPSR konstitūcijai. LR Saeima bez referenduma nedrīkst lemt par valsts territorijas maiņu;
       5. Gadu tūkstoša beigās joprojām nav pavilkta svītra zem Otrā pasaules kaŗa rezultātiem, nav radītas garantijas līdzīgu notikumu nepieļaušanai, nav likvidētas okupācijas sekas. Krievijas rīcība ir vienpusēja un pretrunā ar vispārpieņemtām starptautiskām normām.
Par vēsturiskā Abrenes vārda atjaunošanu Balvu rajonam

       Pašreizējais Balvu rajons kopā ar sešiem zaudētajiem pagastiem, Abrenes pilsētu un Liepnas pagastu, ir Abrenes apriņķis vēl 1940. gada 17. jūnijā.
       Abreniešu apvienība uzskata, ka vēsturiski taisnīgi ir atjaunot Balvu rajona administratīvajai teritorijai Abrenes rajona (apriņķa vai kā citādi atbilstoši teritoriālajai reformai) nosaukumu, ko ierosinām attiecīgi izskatīt, pieņemt lēmumu, informēt sabiedrību un priekšlikuma iesniedzējus.
       Šis nosaukums novadam ir likumīgi piekritīgs, dabiski izriet un iekļaujas valsts kopējā administratīvā dalījuma valodnieciskajos apzīmējumos un neskaŗ ne pēc formas, ne būtības jebkādas citas territorijas.

Abreniešu apvienība
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/21_septembris/lapa7.htm