Vārds-,tas ceļ un grauj
Viņš atver un aizver ciet.
Tas atgrūž un skauj,
Viņs māk raudāt un māk smiet.
Kā sabremzēt to ,ko nevēlies just?
Ar pieskārienu lūpām apturu plūsmu.
To ritmu,kas sirdī pašlaik pust,
Es atkarīgs no Tevis jau kļūstu.
Kad lūpas atrod Tavējās,
Uz mirkli viss mīļāks šķiet,
Tās baudas mirkļos kavējās,
Un nebeidz svētlaimē smiet.
tikko
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
30. mar 2011. 20:02forši
Madara M. 9. jan 2011. 20:58O, jā!!!...esmu to izbaudījusi, kā - mīlu tevi - spēj iedvesmot, un beigās izrādīties tikai tukši vārdi.