Tas ir
Laiks, kad ar taviem matiem spēlējas
Vējš…
Virs galvas augstu
Debesīs lido
Putni…
Tas ir
Laiks, kad līdz
Apvārsnim ir pāris soļu… un arī
Tu pēc mirkļa vari kā
Putns
Debesīs būt
Brīvs…
Tu sper šos soļus un jūti…
Apvārsnis attālinās… un
Putnus arī vairs nevar saskatīt…
Tas ir
Laiks, kad tik ļoti gribas
Laimīgam būt…
Aivars Jankovskis
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Ingrida X. 7. jan 2011. 01:57Tevi var apbrīnot pat zināmā mērā-
tik neatlaidīga dzejolīšu pārkopētāja!!!!!!!!
Man prieks, ka Tev pašai, ja protams, tas tā ir, no tā prieks:))
Iesākumā- palasoties šo un to- cienīju Tevi;
Vēlāk- nesapratu- kas, kā vārdā??
Tagad- Tev nav savu domu, savu vārdu, uzradīts tēls kaut kāds, naivisma(?????), nē, tikai un vienīgi- pašizrādīšanās vārdā.Tikt pieskaitītai. Nepārtraukti.
Dzēs, ja aizskāru.
Bet- Tu esi tukša, absolūti.
Punktu krājēja????? Kas tev, Sieviete, no tiem punktiem????
Ok. Tev labāk zināms, kādu caurumu sevī ar tiem aizpildi.