Kad ceriba dzied

4. jan 2011. 16:13

Liepam ir acis un puteklu sparni
Tad ,kadpa istam,no sirds
Pieskaras kadai sarautai stigai-
Ta atka dzivo un mirdz.

Izkaisa setmales kaudze tas dienas,
Kuras  tik gurusas tumst,
Kuras nav dzejisks un dziesmas nevienas,
Pleci bezspeka gumst.
  

Un pat makonis svetibu atnes,
Rudeni vasara zied,
kad musu acis ka dzirkstosas zvaigznes,
Kad musu ceribas dzied.

Atslegas vārdi: ceriba3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Dzēsts profils 4. jan 2011. 18:01

Dzēsts profils 4. jan 2011. 16:20

Bet tomēr viņš ir nelaimīgs –
Tam meičas mutes nedod vis;
Viens pats viņš savās cisās dus –
Par pāvestu maz prieka būs!

Daudz labāk klājas sultānam,
Jo liela māja pilna tam
Ar brīnumskaistām meitenēm,
Ak Dievs, šo laimi manim lem!

Bet nabags vīrs ir sultāns mans,
Viņš dara, ko liek alkorans;
Pie lūpām vīnu nepieliek –
Būt sultānam man nepietiek!

Pēc abu šķirtas laimības
Man sirds ne brīdi nenesas,
Bet pārmaiņus es gribētu
Par pāvestu un sultānu.

Tad, meičas, dodiet bučiņu,
Jo tagad esmu sultāns es.
Jūs, draugi, glāzes piepildiet,
Par pāvestu man godiniet!

Autorizācija

Ienākt