Jau vaļā ziemai vārti
Nāk veca māmiņa
Ar sniega palagiem rokā
Un zemei tos dāvina
Top melnā zeme balta
Tā uzvelk dimanta rotu,
Mirdzošām zvaigznēm
Naktī izgreznotu
Apsegta pirtiņa zaļā
Kas lietū bij samirkusi
Arī veco skolu
Ziema apsegusi
Sapņo zem sniega kroņiem
Mežā egles un priedes
Tikai uz baltā ceļa
Melnas ratu sliedes
Stārķa perēklim kļavā
Sniega jērene galvā
Šķūnim aiz skolas pļavā
Aizsnigušas durvis
/dzejoļa autors Antons Austriņš/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
slikts c. 29. dec 2010. 08:49Kad balti sniegi nebeidz snigt,
Tik dziļi dzejas mūzā stigt,
Var tikai tas,kam krūtīs sirds,
No mīlestības ,degot mirdz.
Apsveicu ar "acīm redzamu "iemīlēšanos!
Dzēsts profils
28. dec 2010. 22:59Gaidi vēl salu uz Jaungadu,tad būs pilns komplekts!:
alberts d. 28. dec 2010. 22:47nu es atbildēšu šādi...
......
Dzēsts profils
28. dec 2010. 22:26Kas ta sita nemak drukat ....to jau pat ....mmm ....bet pasaij saceret uz sitienu ....vott ! to ne kurs katrs prot ...vaine ! Amigosiesi .... , es jau nesaku ka protu bet vismaz meginu ko lidzigu vardu plusmaij veidot .