Gaisā sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.

Aizvējā pie dzelzu sētas platas,
Kur zem kokiem gaiši mirdz kāds nams,
Skrandains puisīts stāv viens pats un skatās,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.

Lūk, tur augšā, otrā stāva logā,
Dziesma skan, un sveču gaismā maigs
Noliecas pār bērniem baltā togā
Ziemassvētku vectētiņa vaigs…

Un aiz sētas dzelžainas un saltas,
Kur starp kokiem tikko redzams nams,
Skrandains puisīts stāv uz ielas baltas,
Kailos pirkstus dvašā sildīdams.

/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/