Kaut arī Ilzes Kalnāres atstātais literārais mantojums nav liels, taču viņas labākie dzejoļi ir Tēvzemes cildinājuma caurvīti. Vissirsnīgāk tie skan dziesmās, kuŗās viņas dzeja, melodijas apvīta, radiovilnī pāršalc Latviju.
       Kā cilvēks viņa nebija tik stipra kā citi polītieslodzītie, un vergu lēģerī salūza, lūdzot apžēlošanu. Tā ir briesmīga traģēdija. Tāpat kā viņas darbu nepublicēšanu padomju Latvijā un dzejnieces pašizvēlētā aiziešana no dzīves, iepriekš sadedzinot savus manuskriptus. Žēl...
       Es domāju, ka cienījamā Grieta Saulītes kundze un «Latvietim» atsūtītās vēstules autors Arturs Edgars Kubulnieka kungs no Alūksnes ir kristieši. Tādēļ lūdzu – esiet iecietīgi pret traģiski mirušo dzejnieci! Nenolādiet viņu un nesitiet krustā! Viņa taču nebija «klasiskā stučītāja», kā tie cilvēkveidīgie, kas, dzīvodami brīvībā, nodeva savus līdzpilsoņus, saņemot pretī Jūdasa grašus un citus labumus.
       Viņa gribēja būt brīva un tādēļ zemojās varmākām... Skumji, briesmīgi skumji par to domāt.
       Minot dzejnieci kopā ar Leonīdu Breikšu, es nebūt nemazinu pēdējā cieņu un piemiņu. Es mīlu L. Breikšu. Viņa «Gaismas ceļš» man vienmēr ir pie rokas un es to pārlasu vēl un vēl, vienmēr smeļot ko jaunu dvēselei. Cita lieta, ja līdzās Leonīda Breikša vārdam es būtu minējis kādu Staļina prēmiju nopelnījušo latvju rakstoni. Tā gan būtu latviešu dižā patriota un dzejnieka L. Breikša nozākāšana. Bet par dzejnieci gan to nevar teikt.
       Nesitīsim Ilzi Kalnāri krustā! Jo šajā saulē nav neviena cilvēka bez grēka. Ikviens no mums lielajā tiesas dienā pats atbildēs Tam Kungam par dzīvē darīto. Ilze Kalnāre. Es. Arī Jūs, godātais Kubulnieka kungs. Netiesāsim, lai paši netaptu tiesāti.
       Manis nebūs, Jūs, Kubulnieka kungs, nebūsit, bet, kamēr dzīvos latvieši un lasīs dzeju, Ilzes Kalnāres Tēvzemei rakstītās vārsmas nenomirs.

Egils Bauzis
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/20_augusts/lapa2.htm