Nolaižas uz skropstām
Sniega mežģīnēm klāts rīts -
Mazliet spītīgs un drusciņ greizsirdīgs
Sagriež miegu citrona šķēlēs
Es atveru acis -
Cik tumšs!

Lūdzu, uzkavējies!
Mana gaisma ir tavas acis,
Tu esi mani Ziemassvētki.
Mēs saglabājam tradīciju smieties
Un ragavās velkam sev līdzi bērnību,
Konfekšu papīriņus un mandarīnu mizas.

Nekas neko neaizēno.
Tu salabo manu spogulīti,
Un redzu, ka esmu tu kā iepriekš,
Tikai tu redzi nedaudz citādāk mani.


/dzejoļa autors Inga Pizāne/