Balts gaišums mirdz no svecītēm!!!
25. dec 2010. 17:50
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Ap katru bērna galviņu
Auž svētku prieki staru rotu –
Tie katrs savu balviņu
Par karaļvalsti neatdotu...
Sensenais brīnums veltītais
No jauna nācis zemes lejās,
Un senais sapnis zeltītais
Mirdz apskaidrotās bērnu sejās.
Vai, blakus svārkus šūdama,
Iet zemei pāri ziema barga,
To, gaišo laimi gūdama,
Sirds nejūt, kaut tā tumsā vārga.
Ap katru sveces deglīti
Tā sajūt gaišu, baltu prieku...
Es redzu svētku eglīti
Un atkal jauns un laimīgs tieku.
/dzejoļa autors Kārlis Krūza/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
25. dec 2010. 23:47Kad egles zariņš sveces liesmā
Tā viegli, maigi kūpēt sāk,
Kaut kas no bērnības un laimes
Uz brīdi atkal ciemos nāk.
Mēnessbaltos sniega laukos
Vientuļš zvaniņš tālu skan;
Senu dienu mīļas ainas
Modina tas sirdī man.
Ingrida X. 25. dec 2010. 23:03Vēl baltāks gaišums... kas.......no saviem, ļoti ļoti mīļiem cilvēciņiem.
Tas, ne vārdos nosaucamais.
Kas- ik pa laiciņam jāsajūt..fiziski, lai varētu atkal, kad....ne tik gaišs.
Jānis K. 25. dec 2010. 18:58Svecītes, kā saulītes vecā sirdī mirdz,
Gaismu, prieku atnes tās,
Skumjas aiz kliedē.