Viss tik jauks un skaists
Kā no grāmatas skats izzīmēts,
Kā no lapas balts
Sniegs izvēlēts.

Domās savējās
Sniegā atkal vāļājos.
Un tad pār mani
Nobirst visu sapņu zvani,
Un kā zvaigznes tumšzilās debesīs
Manas cerības ticībā dzimst.
Un pār kluso lauku
Laižas Ziemsvētku rīts.
Un mēness apspīd kupenas jau drīz,
Reizē mirdz cilvēka sirds,
Jo pāri Latvijai
Laižas Ziemsvētku rīts.


/dzejoļa autors Guna Dancīte/