Debess savu linumu
nozied zilu, zilu,
uz rokas kožoša
rasa krīt-
laiks, kad burvju vārdus
”es tevi mīlu”
gribas pat akmenim pasacīt.
Akmens saka akmenim,
kreimene kreimenei,
bet tev lūpas neveras
it nemaz,
noprasa jasmīns zaļš:
-”Ak, vēl ne? Ak, vēl ne?-
un visā baltumā
saskaišas.
Piesargies, kad debess
nozied zilu, zilu-
dzīve var dzeloni
asu dzīt-
ir laiks, kad burvju vārdus
”es tevi mīlu”
katram dzīvam nolemts ir
pasacīt.

Ojārs Vācietis