Es ticu-
reis būs kāds vakars,
kad ābeles ziedēs
kā kalnos sniegs.
It visās takās,
it visās priedēs
degs sarkanas ilgas
un svīres kliegs.
Un kā caur tālumu
nāks maijs, pilns lietus asaru,-
tāpat caur vasaru
reiz nāksi Tu…
It visās takās,
it visās priedēs
degs sarkanas ilgas
un svīres kliegs.
Degs sirdī ilgas,
kad pretī nāksi Tu.

Alfreds Krūklis